Kremona (Cremona)
218. gadā p.m.ē. romieši Kremonu dibināja gallu ciemata Cenomani vietā. Pēc Romas impērijas sabrukuma pilsētu iekaroja gan goti, gan huņņi. 7. gadsimtā to atjaunoja lombardieši. Kopš 9. gadsimtā Kremona ir arhibīskapijas centrs. 1098. gadā tā kļuva par neatkarīgu komūnu. 12. gadsimtā pilsētu kontrolēja Viskonti dzimta, 14. gadsimtā — Sforcu dzimta, 15./16. gadsimtu mijā īslaicīgi to kontrolēja venēcieši. 1535. gadā Kremonu pakļāva spāņi, 1707. gadā — austrieši. Vēlākā vēsture saskan ar Lombardijas vēsturi.
Pilsētā ir dzimis vijoļu un citu stīgu instrumentu meistars Antonio Stradivāri, operu komponists Klaudio Monteverdi un matemātiķis Eudženio Beltrami.
Ģeogrāfiskā karte - Kremona (Cremona)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Itālija
Itālijas karogs |
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
FR | Franču valoda (French language) |
IT | Itāļu valoda (Italian language) |
CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
CO | Korsikāņu valoda (Corsican language) |
SC | Sardīniešu valoda (Sardinian language) |
SL | Slovēņu valoda (Slovene language) |
DE | Vācu valoda (German language) |